Kā labiekārtot vidi ap māju?
Ērta autostāvvieta, drošs bērnu rotaļu laukums, iekoptas puķu dobes - sakopta un labiekārtota vide daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem uzlabo dzīves kvalitāti. Sakopta apkārtne gan pašam, gan citiem palīdz justies labāk.
Šoreiz skaidrosim, kā tad pareizi rīkoties, ja ir vēlme labiekārtot daudzdzīvokļu mājas koplietošanas teritoriju.
Vienošanās starp dzīvokļu īpašniekiem
Visa veida uzlabojumiem kopīpašuma teritorijā nepieciešama piekrišana no pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. To nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 18. pantu noteikumi.
Koplietošanas teritorijas termins pats par sevi jau norāda, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalms nav viena īpašnieka privātīpašums, kurā saimnieks drīkst rīkoties, kā vien vēlas. Zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Līdz ar to, no juridiskā viedokļa, par visiem uzturēšanas un labiekārtošanas darbiem šajā teritorijā ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki.
Tādēļ, ja rodas vēlme veikt uzlabojumus koplietošanas teritorijā, pirmais, kas jādara, – par to jāvienojas ar citiem mājas iedzīvotājiem un pārvaldnieku. Kaimiņu atbalsts idejas īstenošanai ir būtisks nosacījums labvēlīgam iznākumam, jo jebkuru saimniecisku darbību veikšanai koplietošanas teritorijā ir jāsaņem īpašnieku vairākuma atbalsts, tas nozīmē, piekrišana jāsaņem no vairāk nekā puses dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku. Lēmumus par daudzdzīvokļu mājas teritorijas labiekārtošanu var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, ko pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas sasauc mājas pārvaldnieks.
Saskaņošana ar mājas pārvaldnieku
Pirms idejas īstenošanas jānoskaidro, vai nav kādu ierobežojumu plānoto darbību veikšanai. Piemēram, pirms mājas dzīvokļu īpašnieki nolemj, ka vēlas teritoriju apzaļumot ar jaunu koku stādīšanu, tad vajadzēs pārbaudīt, kur kokus var stādīt, lai tie netraucētu pazemes komunikācijām. Šādu informāciju pārbaudīt un pēcāk darbus saskaņot ar attiecīgajām iestādēm vai pašvaldību palīdzēs izdarīt mājas pārvaldnieks.
Ne reti ir tādas situācijas, kad daļai mājas iedzīvotāju traucē koks, kas atrodas tuvu logam, aizsedzot skatu un traucējot dienasgaismas piekļuvi. Šādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem var vienoties par koka nociršanu vai zaru izzāģēšanu. Ja nolemts koku nocirst, pēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pārvaldnieks palīdzēs saņemt ciršanas atļauju (izņemot augļkokus - tiem atļauju nevajag), ko Rīgas administratīvajā teritorijā izsniedz Rīgas pilsētas būvvalde. Jāpiebilst, ka koku ciršana pieļaujama, ja tie rada draudus iedzīvotāju veselībai un īpašumam, satiksmes drošībai, būvēm vai komunikācijām. Lai apzāģētu koka zarus vai izzāģētu krūmus būvvaldes atļauja nav nepieciešama. Tomēr koku zaru apzāģēšanu nedrīkst veikt pašrocīgi, bet tikai profesionāla koku kopēja – arborista – uzraudzībā, ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības. Savukārt krūmu izzāģēšanu var veikt arī pašrocīgi.
Noteiktas stingrākas prasības publiski pieejamiem bērnu spēļu laukumiem
Šī gada sākumā stājās spēkā jauni spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi, kas attiecas uz publiskai lietošanai paredzētiem rotaļu laukumiem gan ārtelpās, gan iekštelpās. Līdz šim normatīvie akti neparedzēja konkrētas drošuma prasības, kas tagad ir definētas un attiecas arī uz bērnu spēļu laukumiem, kas atrodas daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Vairāk ar informāciju var iepazīties Ministru kabineta noteikumos Nr. 18 “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi”, kas izstrādāti pēc Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) iniciatīvas, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu drošuma likuma 8.1 pantu, kā arī likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu.
Prasību ieviešanai ir paredzēts 18 mēnešu pārejas periods, tas ir, līdz 2021. gada jūlijam, kura laikā visām spēļu vai citu aktivitāšu iekārtām vai spēļu un rekreācijas laukumiem būs jānodrošina riska novērtējums. "Daudzdzīvokļu namos par to ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks, ja īpašnieki šo funkciju tam ir deleģējuši. Šobrīd nav noteikts, kam tieši būtu jāveic riska novērtējums, piemēram, var piesaistīt kādu speciālistu no pašvaldības," skaidro Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs Ivars Jorniņš. "Pēc pārejas perioda beigām jauniem un būtiski pārveidotiem spēļu laukumiem būs obligāta arī pēcuzstādīšanas pārbaude, kuru varēs veikt akreditēts pārbaudes veicējs. Savukārt jau iepriekš uzstādītos publiski pieejamos laukumos, pamatojoties uz riska analīzi, atsevišķas iekārtas, kas vairs neatbilst mūsdienu prasībām, vajadzēs labot vai demontēt."
Kā daudzdzīvokļu namu īpašniekiem organizēt jaunu bērnu rotaļu laukuma iekārtošanu? Vispirms nepieciešams saņemt piedāvājumu no bērnu rotaļu laukumu piegādātājiem un vēlams pat vairākus piedāvājumus, lai būtu salīdzināmas izmaksas un par tām varētu vienoties starp dzīvokļu īpašniekiem. Šādu informāciju palīdzēs iegūt mājas pārvaldnieks.
Līdzīgi kā, lemjot arī par citiem labiekārtošanas darbiem, idejai ir jābūt ar skaidru plānu un izmaksām, lai tā varētu saņemt atbalstu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kur jau konkrēti lemj, kādus labiekārtošana darbus veikt un par kādu summu, ko uzdod veikt pārvaldniekam, kam uzticēt darbu veikšanu un no kādiem līdzekļiem apmaksāt.
Finansējums
Plānojot apjomīgākus labiekārtošanas darbus, svarīgs nosacījums plānu realizēšanai ir finansējums. Tādēļ rūpīgi jāveic izmaksu aprēķins un jānolemj, no kādiem līdzekļiem izmaksas tiks segtas. Viens no visizdevīgākajiem variantiem ir izmantot pašvaldības finansiālo atbalstu, ja tāds ir pieejams. Ir vērts pārliecināties, kāda ir līdzfinansējuma sistēma konkrētajā pašvaldībā daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai. Ja pieteikumus pašvaldības līdzfinansējumam var iesniegt, piemēram, reizi gadā, tad ir vērts tam gatavoties savlaicīgi, lai vēlamajiem uzlabojumiem kopsapulcē jau būtu saņemts nepieciešamo dzīvokļu īpašnieku atbalsts.
Ja pašvaldības līdzfinansējumu nav iespējams saņemt, tad nepieciešamajiem labiekārtošanas darbiem var veidot uzkrājumu vai vienoties ar dzīvokļu īpašniekiem, kādu maksājumu katrs veiks, lai segtu izmaksas par veicamajiem labiekārtošanas darbiem.
Ikdienas rūpes
Mājas pagalma iekārtošanai būtiskas ir arī ikdienas rūpes, piemēram, lēmumus par zāliena iekārtošanu un pļaušanu pieņem dzīvokļu īpašnieki vai to deleģē mājas vecākajam, kas ikdienā informē mājas pārvaldnieku par nepieciešamību zālienu pļaut.
Tas mums visiem ir labi zināms, ka tieši zāliena kvalitāte veido priekšstatu par kopējo dzīves vides kvalitāti pagalmā. Tīrs un kopts zāliens pats par sevi var būt lieliska atpūtas vieta vai rotaļu zona bērniem. Daudzās Latvijas pašvaldībās ir noteikts atļautais zāles augstums piemājas mauriņos, ko neievērojot, daudzdzīvokļu mājas īpašnieki var saņemt sodu. Pieeja atšķiras. Ir mājas vecākie, kas ir izvēlējušies pļaut zāli tik bieži, lai ievērotu noteiktās prasības, savukārt citi vēlas zālienu veidot biezāku un izturīgāku pret nomīdīšanos, tāpēc pļaušanu organizē vai katru nedēļu, protams, atkarīgā no laikapstākļiem un zāliena augšanas intensitātes. Katrā ziņā arī zāliena veidošana mājas pagalmā ir jautājums, par ko vienoties dzīvokļu īpašniekiem.
Vidi var uzlabot katrs ar savu rīcību
Daudz kas ir atkarīgs no tā, kādā vidē paši vēlamies dzīvot. Un darāmā šajā jomā var izrādīties vairāk nekā sākumā šķiet. Var sākt ar sava balkona sakārtošanu, jo to redz citi un tas rada kopējo sajūtu par apkārtni. Labs piemērs var mudināt arī citus rīkoties tāpat.
Ir darbi, ko iedzīvotāji var padarīt pašu spēkiem. Zināmi vairāki pozitīvi piemēri, kad māju vecākie ir organizējuši talkas koplietošanas teritorijās, kā rezultātā ir ne vien pašu spēkiem sakārtots pagalms un lietderīgi pavadīta diena svaigā gaisā, bet arī uzlabojušās kaimiņu savstarpējās attiecības. Mājas pārvaldnieks var iesaistīties talkas organizēšanā un apziņot iedzīvotājus.
Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji paši saviem spēkiem drīkst ierīkot puķu dobes, stādīt krūmus vai veidot dekoratīvus apstādījumus mājas priekšā. Taču arī par šādiem labiekārtošanas darbiem - izveidi, kopšanas nosacījumiem un finansiālajiem aspektiem - vispirms nepieciešams vienoties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Ja mājas iedzīvotāji piekrīt idejai par pašu ierīkotiem apstādījumiem, taču neatrodas neviens, kam būtu laiks uzņemties rūpes par tā kopšanu, var painteresēties, vai pakalpojumu to sakopt piedāvā mājas pārvaldnieks. Par attiecīgu samaksu dzīvokļu īpašnieki var vienoties ar pārvaldnieku, ka tas uzņemas dārziņa izveidi un turpmāku kopšanu.
Katrā ziņā daudzdzīvokļu mājas vides labiekārtošana ir tēma, ko aktualizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, lai parūpētos ar to, ka dzīvojam vidē, kurā jūtamies labi un ērti.
#latvijasnamsaimnieks #labiekartosana