Kā samazināt ugunsgrēka iespējamību daudzdzīvokļu mājā?
Šī brīža, ar COVID-19 saistītā situācija pasaulē, daudzos ir aktualizējusi jautājumus par drošību. Pārsvarā šīs pārdomas ir saistītas ar fizisko veselību, bet pieejot pie drošības tēmas plašāk, rodas jautājums - vai savās mājas es esmu drošībā? Tāpēc mēs esam izveidojuši rakstu sēriju, kas Jums palīdzēs saprast, ko nozīmē drošība un kā to nodrošināt savās mājās.
Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmuma Nr.87 - drošība ir stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu. Sasaistot šo definīciju ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nozari var secināt, ka drošība savās mājās nozīmē apstākļus, kuros nav apdraudējuma, t.i. visas sadzīves iekārtas ir labā tehniskā stāvoklī un nav vajadzīga papildu aizsardzība pret iespējamo apdraudējumu, t.i. veikti visi atbilstošie preventīvie pasākumi. Lasiet rakstu, lai noskaidrotu, ko īsti nozīmē nepieciešamais tehniskais stāvoklis un atbilstošie preventīvie pasākumi.
Pēc Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem 2019. gadā bija notikuši 8,985 ugunsgrēki, kuru rezultātā 76 cilvēki gāja bojā, bet 279 cilvēki bija cietuši. 1,930 no šiem ugunsgrēkiem notika dzīvojamās mājās. “Biežākie ugunsgrēka rašanās cēloņi dzīvojamā sektorā ir neuzmanīga rīcība ar uguni un elektroinstalācijas nepareiza ekspluatācija vai izbūve, īssavienojuma rašanās elektroierīcēs. Kā arī viens no lielākajiem ugunsgrēka cēloņiem ir apkures ierīču un iekārtu nepareiza ekspluatācija vai to izbūve.” min SIA "Latvijas Ugunsdrošība" ugunsdrošības auditors Nauris Bankavs.
VUGD informē, ka, apkopojot statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, tika secināts, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskām vielām. Praktiskais risinājums, kā mazināt šādā veidā bojāgājušo skaitu, ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi. Tāpēc no 2020.gada 1.janvāra visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem. Likums paredz, ka ir jābūt vismaz vienam dūmu detektoram dzīvoklī, tomēr ieteicams to uzstādīt katrā telpā, izņemot vannas istabu un tualeti. “Toties virtuvē nav ieteicams uzstādīt detektorus tuvu ēdienu gatavošanas iekārtām, jo pretējā gadījumā būs regulāras viltus nostrādes no tvaikiem. Savukārt nodrošināt dzīvokli ar ugunsdzēsības aparātu un ugunsdzēsības pārklāju dzīvoklī nav obligāta prasība, bet ugunsdrošības speciālisti to rekomendē, jo tie ir efektīgi līdzekļi, lai ugunsgrēku likvidētu jau tā sākumstadijā, tādā veidā krietni samazinot iespējamos materiālos zaudējumus, kuri rodas ugunsgrēka un tā likvidēšanas laikā. ” - informē N. Bankavs.
2019.gada 1.janvārī stājās spēkā aizliegums daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Šis aizliegums ir tapis, lai novērstu sprādzienbīstamu gāzes koncentrāciju gāzes noplūdes gadījumā. Tādā veidā dzīvokļos, kur tiek izmantoti gāzes aparāti dabīgās ventilācijas pārbūvēšana un tvaiku nosūcēja pievienošana, nav pieļaujama.
"Daudzdzīvokļu mājās, kuras ir aprīkotas ar balkoniem, preventīvi nepieciešams ievērot, ka tos nav ieteicams aizkraut ar dažādām sadzīves mantām un priekšmetiem, kā arī izmantot grila iekuršanai vai līdzīgām nodarbēm, kas ir saistītas ar atklātu uguni. Pieredze rāda, ka ugunsgrēki regulāri izceļas arī šajās vietās. Jo īpaši bīstams ugunsgrēks uz balkona ir tāpēc, ka tas viegli var izplatīties uz augstākos stāvos esošiem dzīvokļiem un vienlaicīgi nobloķē vienu no iespējamiem evakuācijas ceļiem, gadījumā kad kāpņu telpa ir piedūmota." - vērš pastiprinātu uzmanību N. Bankavs.
Tad kad esat parūpējies par to, lai ugunsgrēka gadījumā Jūs uzreiz to pamanītu, noteikti pievērsieties iespējamajām ugunsgrēka rašanās vietām gan savā dzīvoklī, gan mājā kopumā. Galvenās ugunsgrēku rašanās vietas ir elektrības vadi un kontakti. Savā dzīvoklī par to ir jārūpējas Jums pašiem, bet par mājas drošību var parūpēties namu apsaimniekotājs. Jāņem vērā, ka namu apsaimniekotājs var veikt tikai tās darbības, kuras atļauj dzīvokļu īpašnieki, tāpēc iedzīvotājiem būtu vērts izvēlēties atbildīgo personu, kurai, kopā ar apsaimniekotāju deleģēt ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas daļās. Atbildīgo personu pienākumos ietilpst ugunsdrošības preventīvo pasākumu, instrukciju un shēmu izstrādāšana un iedzīvotāju iepazīstināšana ar tiem.
Svarīgākie un likumā noteiktie ugunsdrošības preventīvie pasākumi ir elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude, kura jāveic reizi 10 gados, un dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu tīrīšana pirms katras apkures sezonas sākuma, tas ir līdz 1. novembrim. “Kā arī iesakām veikt cieto kurināmo apkures ierīču un iekārtu dūmvadu, kuras neuzkrāj sevī siltumu ilgāk par 3 stundām, papildus tīrīšanu vienu reizi apkures sezonas laikā kas ilgst no 1. novembra līdz 1. Martam.” - informē N. Bankavs.
Bez lielajiem drošības pasākumiem ir arī mazāki preventīvie pasākumi, kuri ir noteikti ar likumu un var palīdzēt palielināt daudzdzīvokļu mājas drošību. Daudzdzīvokļu mājā, kas ir augstāka par diviem stāviem, katras kāpņu telpu stāvos jābūt attiecīgā stāva kārtas numuram. Avārijas situācijā cilvēki nododas panikai, tāpēc stāvu numerācija un avārijas izejas zīmes ir nepieciešamas, lai nelaimes gadījumā iedzīvotāji ir informēti, kur atrodas un kā izkļūt no ēkas. Šīs zīmes palīdz arī avārijas dienesta darbiniekiem orientēties ēkā, jo viņi nepārzin to tik labi kā iedzīvotāji.
Svarīgi ir pievērst uzmanību arī daudzdzīvokļu mājas teritorijai - tā ir jāuztur brīva no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap māju jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Tas ne tikai palīdzēs mazināt ugunsgrēka iespējamību, bet arī veicinās teritorijas pārskatu nepieciešamības gadījumā. Savukārt, ceļus un piebrauktuves pie mājas un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas jāuztur tā, lai nodrošinātu avārijas dienestu transportlīdzekļu piekļūšanu.
"Nevaram apgalvot, ka pēc preventīvo pasākumu ieviešanas nebūs neviens ugunsgrēks, jo vienmēr pastāv cilvēciskais faktors, kā arī katra cilvēka individuālais godaprāts, bet pavisam droši varam apgalvot, ka veicot preventīvos pasākumus ugunsgrēka izcelšanās risks būtiski samazināsies. Papildus, pēc preventīvo pasākumu ieviešanas praksē tiek novērota liela iedzīvotāju aktivitāte un iesaiste ugunsdrošības prasību ievērošanā. Ja pirms preventīvo pasākumu ieviešanas iedzīvotāji nepievērsa uzmanību šīm būtiskajām lietām, tad pēc tam novērojam, ka operatīvi saņemam informāciju, par trūkumiem kādi ir radušies, kas nozīmē, ka ir izveidojusies atgriezeniskā saikne un ugunsdrošības prasību ievērošanu tiek kontrolēta augstā līmenī." - dalās ar pieredzi N. Bankavs.
Ir vēl daudz citu drošības pasākumu, kurus var veikt, lai pasargātu sevi pret uguns nelaimi, nepieciešams tikai piedomāt pie savas ikdienas dzīves un iespējamiem riska avotiem.
Raksts tapis sadarbībā ar specializēto ugunsdrošības uzņēmumu SIA "Latvijas Ugunsdrošība" (AP-help).
#latvijasnamsaimnieks #aphelp #ugunsdrosiba