Kas jāievēro, veicot lodžijas,
balkona un logu remontu?

Ērta autostāvvieta, drošs bērnu rotaļu laukums, iekoptas puķu dobes - sakopta un labiekārtota vide daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem uzlabo dzīves kvalitāti. Sakopta apkārtne gan pašam, gan citiem palīdz justies labāk.


Šoreiz skaidrosim, kā tad pareizi rīkoties, ja ir vēlme labiekārtot daudzdzīvokļu mājas koplietošanas teritoriju.

Logu nomaiņa ir viens no populārākajiem remontdarbiem daudzdzīvokļu namos. Ne velti, jo ziemas laikā telpās ar jauniem logiem labāk saglabājas siltums. Tāpat lodžijas iestiklošana samazina siltuma zudumus gada aukstajā laikā. Tāpēc daudzi iedzīvotāji interesējas, kā likumiski veikt lodžijas, balkona un logu remontu.

"Padomju laikos celtos daudzdzīvokļu namos situācija ir savdabīga, ja runājam par lodžiju aizstiklošanu," saka Edgars Butāns, Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs. "Tolaik bija cits tiesiskais regulējums, kā rezultātā lodžijas stikloja, galvenokārt, lai nodrošinātu siltumu dzīvoklī, nedomājot par vizuālo atbilstību mājas kopējam tēlam. Tagad lodžijas aizstiklošanai nepieciešams saskaņojums, un galvenā prasība ir, lai ēkas dizains būtu vienots."

Mājas apsaimniekotājs dzīvokļu īpašniekiem var palīdzēt risināt jautājumus gan par lodžiju iestiklošanu, gan logu nomaiņu. Svarīgi ir saprast, kādi būvvaldes noteiktie principi ir jāievēro, un tad to var risināt. Logu nomaiņas gadījumā tas būs vienkāršāk - remontdarbus var veikt bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem un Rīgas pilsētas būvvaldē, galvenais ir ievērot noteiktos principus. Savukārt pirms uzsākt lodžijas vai balkona remontu, dzīvokļa īpašniekam vajadzētu iepazīties  ar procesu, ko nepieciešams veikt pirms būvdarbu uzsākšanas.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis atzīst, ka sabiedrības ieinteresētība mūsdienās tikai pieaug: "Cilvēkiem ir būtiski drošības aspekti, un viņi seko līdzi apkārt notiekošajam. Regulāri saņemam zvanus, iesniegumus no iedzīvotājiem - viņiem rūp, kas notiek kaimiņos. Ja ir aizdomas par nelikumīgu būvniecību, tādos gadījumos sūtām būvinspektoru, kas klātienē pārbauda, vai darbības ir likuma ietvaros."

Logu nomaiņa

Logus daudzdzīvokļu daudzstāvu ēkā var mainīt bez saskaņošanas, stingri ievērojot sekojošas lietas:

  • Jaunajiem logiem jāatbilst ēkas fasādes koptēlam – ar logu rāmju dalījumu, materiālu un krāsu.

  • Līdz ar logu nomaiņu nedrīkst veikt nekādus citus ēkas fasādes būvdarbus.

Ja plānots nomainīt vecos koka rāmjus pret plastmasas rāmjiem ar stikla paketēm vai padziļināt un paplašināt logailes, tad nepieciešams kopīpašnieku saskaņojums. Piekrišana no mājokļa īpašnieku vairākuma jāiesniedz būvvaldei kopā ar sertificēta speciālista izstrādātu pieteikumu par vienotu logu nomaiņas risinājumu visai ēkai.

Lodžijas iestiklošana

Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka lodžiju nesošās konstrukcijas, margas un ēkas fasādes sienas ir kopīpašums, kas vienlīdz pieder visu dzīvokļu īpašniekiem. Jebkuras izmaiņas, kas ietekmē nama fasādi, jāsaskaņo ar  pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.

 

Pa soļiem, kā rīkoties pirms ķerties pie lodžijas iestiklošanas darbiem:

  • Ar mājas vecākā vai namu apsaimniekotāja palīdzību sasauciet dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kur dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu apstiprina lēmumu par lodžijas iestiklošanu.

  • Vērsieties pie sertificēta arhitekta ar uzdevumu izstrādāt attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skici ar skaidrojošu aprakstu. Minēto nosaka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi". 

  • Skici un kopīpašnieku saskaņojumu kopā ar iesniegumu iesniedziet būvvaldē.

  • Ja mājai kāds iestiklošanas projekts ir apstiprināts jau iepriekš, tad saskaņošanas process ir ievērojami īsāks. Turpmāk ikvienam, kas konkrētajā dzīvojamajā mājā vēlēsies aizstiklot lodžiju, jāvēršas pie ēkas pārvaldnieka, lai saņemtu skices eksemplāru. Lodžiju var pārveidot pēc būvvaldē saskaņotā parauga, ievērojot izmantoto dizainu un tehniskos risinājumus, piemēram, logu dalījumu, krāsu un materiālu.

  • Ja kāds dzīvokļa īpašnieks mājā jau senāk ir veicis lodžijas iestiklošanu pēc individuāla projekta, tādā gadījumā tāpat vienota ēkas fasādes lodžiju aizstiklojuma skice būs jāsagatavo un jāiesniedz būvvaldē saskaņošanai.

  • Dzīvokļu kopīpašnieki var vienoties, ka lodžiju aizstiklojuma skici var noorganizēt arī mājas pārvaldnieks. Tādā gadījumā iemītniekam, kurš vēlas sava dzīvokļa lodžijai veikt iestiklošanu, tikai jāraksta iesniegums būvvaldei.

  • Visos gadījumos būs nepieciešams arī mājas apsaimniekotāja atzinums par esošās konstrukcijas tehnisko stāvokli.

Ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, tad būs nepieciešama vēl cita būvniecības ieceres dokumentācija.
 

Lodžijas remonts

Līdzīga situācija ir ar lodžijas kosmētisko remontu. Būvvaldes saskaņojums nepieciešams, ja remonts ir saistīts ar ēkas ārējo izskatu. Dzīvokļa īpašnieki paši nedrīkst krāsot ēkas fasādi, mainīt lodžijas dekoratīvos paneļus, kas atšķiras pēc krāsas, formas vai materiāla veida.


Tas ir fakts, ka lodžijas paneļi un margu stiprinājumi ir pakļauti lietum un sniegam, tāpēc var būt nepieciešams tos remontēt. Konstatējot, ka konstrukcijas būtiski bojātas, dzīvokļa īpašniekam ir jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja, kurš arī organizēs remontu.


Bez būvvaldes saskaņojuma un pašu spēkiem drīkst remontēt lodžijas grīdas segumu, krāsot palodzes vai mainīt logus. Visos citos gadījumos nepieciešama saskaņošana un projektēšana, līdzīgi kā ar lodžijas iestiklošanu.

Balkona pārbūve

Atsevišķu balkonu iestiklošanu Rīgā nevar veikt. Ir noteikti mājas modeļi, kur, izstrādājot pilno būvprojektu visas ēkas pārbūvei, atsevišķos gadījumos tas ir pieļaujams, bet tikai plānoto būvniecību īstenojot visai ēkai. Tādi ir noteikumi, ko balkona pārbūve var ietekmēt visas ēkas nesošās konstrukcijas. Pēc remontdarbu veikšanas būvvaldes speciālistam šis objekts jāpieņem ekspluatācijā.

 

Patvaļīga būvniecība nav atļauta

 

Ja ēkas fasādes āriene tiek mainīta bez būvvaldes saskaņojuma, tā ir patvaļīga būvniecība. Šādos gadījumos var tikt  ierosināta administratīvā lieta. Balstoties uz Būvniecības likuma 25. panta pirmās daļas 5. punktu būvvalde īpašniekam, kas veicis neatļautas darbības, var piemērot brīdinājumu vai līdz 2000 eiro lielu naudas sodu, kā arī pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu un veikt to īpašnieka vietā.


Rīgas pilsētas būvvaldes uzstādījums neatļautas būvniecības gadījumā primāri ir novērst pārkāpumu. Edgars Butāns saka, ka  "pārsvarā gadījumos cilvēki nezina, ka pārkāpj likumu - tāpēc skaidrojam, nākam pretī ar termiņiem, kura laikā cilvēks var novērst pārkāpumu. Nelikumīgā būvniecības gadījumā tas visbiežāk ir trīs mēneši, kuras laikā vai nu jāsaskaņo būvniecības dokumentācija, vai jānovērš nelikumīgā būvniecība. Tikai tad, ja nekas netiek darīts, seko naudas sods."
 

#latvijasnamsaimnieks #lodzijasremonts #balkonaremonts #logunomaina

Ganību dambis 24A-52, Rīga, LV-1005.

  • Facebook

© 2020 SIA “Latvijas Namsaimnieks”. Visas tiesības paturētas.