Pasākumi saslimšanas ar leģionāru slimību riska novēršanai

Latvijas Namsaimnieks
LEGONIOZE_LVPORTALS.png

Leģionāru slimība (legioneloze) Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība. Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdināt infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus.

Būtiska nozīme ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ūdensapgādes sistēmu uzturēšanai tehniskā kārtībā. Tāpat būtiska loma ir šo ūdensapgādes sistēmu lietotāju atbildīgai rīcībai, proti, jāveic arī dzīvoklī esošo ūdens cauruļu, iekārtu uzturēšana atbilstošā tehniskajā stāvoklī, un papildus tam jāievēro atsevišķi piesardzības pasākumi, kas varētu pasargāt no inficēšanās ar Legionella baktērijām.

Kas ir leģionāru slimība?
Baktērijas Legionella spp. apkārtējā vidē ir plaši izplatītas, tomēr cilvēku inficēšanās gadījumi notiek salīdzinoši reti. Cilvēki bez veselības problēmām, nonākot saskarē ar šo baktēriju, visbiežāk nesaslimst ar legionelozi. Termins legioneloze attiecas uz jebkuru klīnisko sindromu, kas saistīts ar baktērijas Legionella spp. izraisītu infekciju.
Ar leģionāru slimību (legionelozi) var saslimt, ieelpojot Legionella baktērijas saturošus mikroskopiskus ūdens pilienus (aerosolus), kas veidojas, ar Legionella baktērijām piesārņotajam ūdenim atsitoties pret cietām virsmām. Legionella baktēriju saturoši aerosoli var veidoties no tekoša ūdens krāna vai dušas, no burbuļvannām, gaisa mitrinātājiem, gaisa kondicionēšanas iekārtām, iekštelpu dekoratīvajās strūklakās u.c. izsmidzināšanas ierīcēs. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks.
Dzerot ūdeni un parasti arī mazgājoties vannā, ar leģionāru slimību (legionelozi) nav iespējams saslimt.

Profilaktiskie pasākumi baktēriju vairošanās ierobežošanai
Pārvaldnieka pienākumi:
Vispārīgi saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ietver dzīvojamās mājas sanitāro apkopi, kā arī dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās tiek pastāvīgi nodrošināti apstākļi, kas kavē Legionella baktēriju savairošanos. Līdz ar to mūsu pārvaldītajos daudzdzīvokļu namos aukstā ūdens temperatūra visā ūdensapgādes sistēmā tiek nodrošina zem +20○C, bet karstā ūdens – virs +50○C, kā arī regulāri veikti dažādi likumā noteiktie profilaktiskie darbi un kontroles pasākumi.
Ieteikumi dzīvokļu īpašniekiem: SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties par pieejamām vietām mājoklī, kuras regulāri vajadzētu attīrīt no organiskā un neorganiskā aplikuma. Proti, jātīra un jādezinficē dušas galviņas, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot tās verdošā ūdenī.

Regulāri pasākumi, kas būtu jāveic katram mājas iedzīvotājam:
✓ Ievērot pārvaldnieka un SPKC, VI norādījumus par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella baktēriju izplatības ierobežošanai.
✓ Pirms lietošanas izskalot ilgi nelietotas ierīces.
✓ Regulāri veikt dušas uzgaļu un izlietnes krānu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus, vai, ieliekot verdošā ūdenī.
✓ Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes tecināt karsto un auksto ūdeni tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantotas. Tā rīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
✓ Vismaz vienu reizi nedēļā tīrīt gaisa mitrinātāju, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem, lai tajos neveidojas organiskais un neorganiskais aplikums. Gaisa mitrinātājā izmanto tikai tīru un ik dienu svaigi ielietu ūdeni, kas ir novārīts un atdzesēts.
✓ Ja ir identificēti trūkumi dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā, dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par pārvaldnieka sagatavotajiem to novēršanas pasākumiem un nodrošina tiem finansējumu.
✓ Nepieciešamības gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par profilaktiskiem cauruļvadu tīrīšanas, skalošanas, dezinfekcijas un citiem pasākumiem un nodrošina tam finansējumu.
✓ Nepieciešamības gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par ūdensapgādes sistēmas vai tās iekārtu, elementu pārbūvi, nomaiņu un nodrošina tam finansējumu.
✓ Nepieciešamības gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par dzīvojamai mājai piegādātā ūdens kvalitātes novērtēšanu – ūdens ķīmiskā sastāva analīžu veikšanu, un nodrošina tam finansējumu.
✓ Ja ūdens ķīmiskā sastāva pārbaudes rezultātā ir konstatēti paaugstināti korozijas vai katlakmens, citu nogulšņu veidošanās riski, dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par dzīvojamās mājas pārvaldītāja sagatavotajiem risinājumiem risku novēršanai (piemēram, par dzīvojamai mājai piegādātā ūdens attīrīšanas, mīkstināšanas iekārtu uzstādīšanu) un nodrošina tam finansējumu.

Papildus informācija:
Metodiskie ieteikumi | Ekonomikas ministrija (em.gov.lv)
https://www.spkc.gov.lv/lv/legioneloze
https://www.vi.gov.lv/lv/dzerama-udensapgades-sistemas