Energoefektiviāte – ne tikai enerģijas, bet arī izmaksu ietaupījums

Logu nomaiņa ir viens no populārākajiem remontdarbiem daudzdzīvokļu namos. Ne velti, jo ziemas laikā telpās ar jauniem logiem labāk saglabājas siltums. Tāpat lodžijas iestiklošana samazina siltuma zudumus gada aukstajā laikā. Tāpēc daudzi iedzīvotāji interesējas, kā likumiski veikt lodžijas, balkona un logu remontu.

Aiz sarežģītām definīcijām slēpjas energoefektivitātes jēdziena būtība – samazināt enerģijas patēriņu, kas nepieciešams preču un pakalpojumu ražošanā. Ēku apsaimniekošanā tas nozīmē – ieviest risinājumus, kas ļauj videi draudzīgā veidā taupīt enerģiju vienlaikus samazinot arī iedzīvotāju ikmēneša tēriņus par komunālajiem pakalpojumiem. Piemēram, pēc ēkas nosiltināšanas ir nepieciešams daudz mazāks enerģijas daudzums, kas nepieciešams komfortabla siltuma līmeņa nodrošināšanai. Tādējādi tas, pirmkārt, ir ietaupījums iedzīvotāju maciņā, jo samazinās izdevumi par apkuri, bet, otrkārt, energoefektīvi risinājumi ir vidi saudzējoši un palīdz veicināt atjaunojamos energoresursus.

Energoefektivitātes termins attiecas ne tikai uz ēku apsildi, tas attiecināms praktiski uz jebkuru tehnoloģiju ēku uzturēšanā – apgaismojums, kondicionēšana, ūdens padeve, ventilācija, elektroierīču izmantojums utml. Visvairāk enerģijas tiek patērēts tieši apkures, karstā ūdens, elektrības un ventilācijas nodrošināšanai. Energoefektivitāti mēra un energoauditus veic kvalificēti speciālisti, taču arī paši ēkas iedzīvotāji var vizuāli redzēt signālus, kas norāda, ka kaut kas nav kārtībā, piemēram, ar siltuma padevi – rasojoši logi ziemā, lāstekas, paaugstināts mitruma līmenis, pelējuma veidošanās ap logiem un durvīm – visas šīs vizuāli redzamās pazīmes liecina, ka ēkā ir ievērojami siltuma zudumi, kas nepārtraukti lieki patērē enerģiju.

Energoefektivitātes aprēķina metodi reglamentē LR Ekonomikas ministrija un Ministru kabineta noteikumi. Šīs institūcijas arī nosaka standartus, kurus jāpiemēro ēku energoefektivitātes jomā. Energoefektivitātes mērījumus parasti veic audita veidā – gan pašvaldības uzņēmumi, gan privāti ēku apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri ir sertificēti šādu auditu veikt.

Energoefektivitātes auditā tiek aprēķināts enerģijas patēriņš ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma nodrošināšanai. Novērtējot ēkas energoefektivitāti, sertificēts eksperts ne tikai nosaka ēkas enerģijas patēriņu, bet arī dod ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Iegādājoties īpašumu, pircējs var pieprasīt ēkas energosertifikātu, kuru pēc energoaudita veikšanas izsniedz uz 10 gadiem. Atbilstoši LR likumdošanai ēku energosertifikācija jāveic reizi desmit gados. Ēku energosertifikācija ir instruments, kas potenciālajam ēkas pircējam vai īrniekam dod iespēju uzzināt kāds ir piedāvātās ēkas enerģijas patēriņš ekspluatācijas laikā. Tāpat ēkas energoefektivitātes novērtējums var būt noderīgs pašiem ēku īpašniekiem vai pārvaldītājiem, piemēram, piesakoties ES fondu līdzekļu apguves programmām.

Sarežģītāka situācija ir daudzdzīvokļu mājās, kuru iedzīvotājiem ir jāsaimnieko gudri un apdomīgi, lai savlaicīgi veiktu ieguldījumus savas ēkas atbilstošā uzturēšanā un vienotos par energoefektīvu risinājumu integrēšanu ēkā. Parasti šādus jautājums dzīvokļu kopienas uztic risināt pieredzējušiem ēku apsaimniekotājiem, kas vispirms veiks kvalitatīvu energoauditu un noteiks visas problēmzonas, kurās konkrētajā ēkā konstatēti siltuma zudumi un citas nepilnības. Tālāk iedzīvotāji kopsapulcē varēs iepazīties ar energoaudita rezultātiem un ieteikumiem energoefektivitātes paaugstināšanai. Savukārt, attiecībā uz ēkas kopējo eneregoefektivitāti – auditā tiks noteikts, kas konkrētajā mājā būtu uzlabojams un prioritārā secībā jārenovē, lai celtu ēkas vērtību un nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju dzīvot komfortabli un videi draudzīgi. Ņemot vērā novecojušo dzīvojamo fondu Latvijā kopumā, visbiežāk daudzdzīvokļu ēkās ir nepieciešams veikt ēkas siltināšanu.

Nupat noslēgusies pieteikšanās finanšu institūcijas ALTUM Energoefektivitātes programmā, kurā iedzīvotāji varēja pieteikties grantiem daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Lielā atsaucība pierādījusi, cik šis jautājums ir aktuāls daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem visā Latvijā.

“ALTUM Energoefektivitātes programmas ietvaros daudzdzīvokļu māju atjaunošanā tiks ieguldīti 166 miljonus eiro lieli ES struktūrfondu līdzekļi. Esam saņēmuši 877 pieteikumus un šobrīd īstenojuši jau 200 ēku renovācijas. Programmas vadlīnijas paredz līdzekļus piešķirt pilna cikla siltināšanas darbiem, kas ievērojami samazina siltuma zudumus ēkā. Ēkas īpašnieki bieži izvēlas ALTUM sniegto finansējumu kombinēt ar bankas aizdevumu, un vienlaikus veikt arī citus ēkas atjaunošanai vai uzlabošanai būtiskus remontdarbus. Šobrīd ALTUM programmas ietvaros notiek aktīva būvniecības fāze, kuras laikā līdz 2023. gadam tiks pabeigta visu programmai iesniegto ēku renovācija. Tā kā dzīvojamā fonda atjaunošanai Latvijā joprojām ir nepieciešami ieguldījumi, Ekonomikas ministrija apliecinājusi, ka arī nākamajā plānošanas periodā māju atjaunošana būs viena no prioritātēm. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem jāiegulda laiks nepieciešamās dokumentācijas kārtošanā, un šis ir labs brīdis, lai jau savlaicīgi uzsākt mājas iedzīvotāju aptauju un veiktu citus priekšdarbus”, stāsta Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

Par enerģētikas politikas īstenošanu Latvijā atbildīga ir LR Ekonomikas ministrija. Šobrīd ir spēkā esošs “Energoefektivitātes likums”, kas izstrādāts ar mērķi sekmēt efektīvu enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās. Ekonomikas ministrija kopā ar Vides un reģionālo attīstības ministriju un dažādiem sadarbības partneriem valsts institūcijās, uzņēmumos un nevalstiskajās organizācijās parakstījusi Sadarbības memorandu ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem informācijas pieejamību par ēku renovāciju, pārbūvi un energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām. Izveidota informatīvā kampaņa “Dzīvo siltāk”, kas sabiedrībā veicina izpratni par energoefektivitāti, risinājumiem un iespējām to paaugstināt. Kampaņas gaitā ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par kvalitatīvu ēku apsaimniekošanu un renovāciju nozīmi.

“Ēku energoefektivitātes paaugstināšana katrā ēkā var būt atšķirīga, līdz ar to atšķirsies arī ieguldījumu apmērs un remontdarbu mērogs. Tomēr, arī sākotnēji nelieli ieguldījumi, var veicināt ēkas kopējā tehniskā stāvokļa uzlabošanos, kas ilgtermiņā rezultēsies ikmēneša elektroenerģijas un citu maksājumu rēķinu samazinājumā,” stāsta Mihails Černiavskij, “Latvijas Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs.

Ir vairāki praktiski risinājumi, ar kuru palīdzību katrs dzīvokļa īpašnieks var rūpēties par enerģijas taupīšanu un samazināt ikmēneša tēriņus par elektroenerģiju un apkuri:

  • atbīdīt mēbeles nedaudz no sienas, lai siltums telpā izplatītos vienmērīgāk;

  • ledusskapi novietot tālāk no radiatoriem;

  • nomainīt kvēlspuldzes pret modernām, LED spuldzēm;

  • izvēlēties A++ klases sadzīves tehniku;

  • uzstādīt termoregulatorus radiatoriem;

  • ieviest “gudrās mājas” risinājumus savā dzīvoklī: uzstādīt ierīces, kas ar sensoru palīdzību nosaka temperatūru, mitruma līmeni un atbilstoši pielāgo siltuma patēriņu utml.

2019. gadā apkopojot Eurostat, Eiropas Vides aģentūras un Pasaules veselības organizācijas datus, Latvija ierindojās 2. vietā Pasaules zaļāko valstu topā. Būtiski, ka ieviešot savā ikdienā enerģijas taupības risinājumus un investējot savas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā, mēs varam ievērojami samazināt fosilo energoresursu patēriņu un slodzi uz vidi, klimata izmaiņām un gaisa kvalitāti.

Raksts tapis sadarbībā ar ALTUM.

#latvijasnamsaimnieks #energoefektivitate

Ganību dambis 24A-52, Rīga, LV-1005.

  • Facebook

© 2020 SIA “Latvijas Namsaimnieks”. Visas tiesības paturētas.