Kā pagarināt daudzstāvu māju mūžu?

Padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas turpina novecot un ar katru gadu kļūst neefektīvākas un nedrošākas dzīvošanai, ja par to atjaunošanu neparūpējas. Sērijveida dzīvojamām mājām vidējais kalpošanas laiks ir no 50 līdz 70 gadiem. Ēkas kalpošanas ilgumu vienlīdz būtiski ietekmē gan būvniecības kvalitāte, gan tehniskā uzraudzība mājas lietošanas laikā. Tāpēc dzīvokļu īpašniekiem ir svarīgi gādāt ne tikai par saviem mājokļiem, bet arī mājas kopējo tehnisko stāvokli, veicot nepieciešamos uzlabojumus. Rūpējoties par savu namu, var pagarināt tā mūžu.

Veikt mājas renovāciju

Lai arī daļai padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām vidējais kalpošanas termiņš jau ir beidzies, daļai – strauji tuvojas, tas nebūt nenozīmē, ka mājas ir norakstāmas un tajās dzīvot vairs nevar. Ja mājas atjaunos un remontēs, tad tās kalpos vēl vairākus desmitus gadu.

Viens no risinājumiem ir mājas dzīvokļu īpašniekiem vienoties par mājas renovāciju, kad tiek novērtēts mājas tehniskais stāvoklis un renovācijas plānā iekļauti nepieciešamie remontdarbi. Pilnas renovācijas veikšanai dzīvokļu īpašniekiem izdevīgi bija pieteikties Altum daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā. Tā bija iespēja saņemt grantu līdz 50% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, ņemot aizdevumu kredītiestādē, un garantiju līdz 80% no aizdevuma, lai nodrošinātu aizdevumu kredītiestādē. Programmas ietvaros atbalsts mājas renovācijai ir pieteikts 885 namiem visā Latvijā.

“Energoefektivitātes renovācija nozīmē ne tikai mājas siltināšanu. Līdzfinansējums tiek piešķirts arī citiem mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanas remontdarbiem – komunikāciju atjaunošanai, fasādes remontam, ūdensvada sakārtošanai un citiem nepieciešamajiem darbiem,” pastāsta Altum Daudzīvokļu māju energoefektivitātes daļas vadītāja Dina Kaupere.

Šobrīd Altum daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas līdzfinansējumam jauni pieteikumi netiek pieņemti. Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi Ministru kabinetam lemt par papildu finansējuma piešķiršanu 75 milj. eiro apmērā ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu īstenošanai, lai palīdzētu uzņēmējiem un Latvijas tautsaimniecībai pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas, kā arī iedzīvotājiem palīdzētu sakārtot dzīvojamo fondu un mazināt apkures izdevumus.

“Šobrīd tiek veikti grozījumi, lai esošajai programmai varētu piešķirt papildu finansējumu. Tas būs nepieciešamais atbalsts jau iesniegtajiem projektiem namu renovācijai, jo interese bija tiešām liela un šobrīd ir iesniegti vairāk projekti, nekā ir pieejams finansējums,” saka Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Evita Valgača. “Kā arī izstrādes stadijā ir jauns uzsaukums, kas paredz vēl papildu līdzekļus jauniem pieteikumiem. Šī programma varētu būt pieejama gada otrajā pusē.”

Ekonomikas ministrijas speciāliste vērš sabiedrības uzmanību tam, cik svarīgi ir dzīvokļu īpašniekiem vērtēt daudzdzīvokļu māju kā kopumu un veicināt katra nama iemītnieka ieinteresētību māju atjaunot.

Pārliecināties par mājas tehnisko stāvokli

Ne visos namos dzīvokļu īpašniekiem izdodas vienoties par pilnu mājas renovāciju, bet pamazām tiek remontēti acīmredzamie defekti. Ja dzīvokļu īpašnieki nedarīs neko, var rasties situācijas, kad ir apdraudēta mājas iemītnieku drošība, pēc kuras sekos mājas avārijas stāvokļa pasludināšana un liegums tur dzīvot.

Visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem, dzīvokļu īpašniekiem būtu jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana. Ekspertīzes laikā profesionāls būvinženieris pārbauda dzīvojamās mājas konstrukcijas un tajā esošo iekārtu, komunikāciju un inženiertīklu tehnisko stāvokli. Speciālists var noteikt, cik ilgs mūžs mājai vēl atlicis un kas būtu jādara, lai to pagarinātu. Visbiežāk mājām nepieciešams mainīt inženiertehniskos tīklus un apkures sistēmu, jo to kalpošanas laiks ir īsāks nekā mājas konstrukcijām. Tāpat aktuāli jautājumi ir jumta nomaiņa un balkonu sakārtošana.

“Laika zobs ietekmē jebkuru celtni, tāpēc būvspeciālista apsekojumu būtu nepieciešams veikt reizi desmit gados. Tādējādi dzīvokļu īpašnieki jau savlaicīgi varētu paredzēt un plānot nepieciešamos mājas remontdarbus,” saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Eizenšmits. “Katrai mājai ir atšķirīga uzturēšanas vēsture, tāpat jāņem vērā, ka mājas stāvokli ietekmē arī ārējie faktori un vides apstākļi.”

Mājas pārvaldnieks var nodrošināt piedāvājumus padziļinātai mājas tehniskai apsekošanai no profesionāliem pakalpojuma sniedzējiem. Taču mājas dzīvokļu īpašniekiem pirms tam jāvienojas par šādas izpētes nepieciešamību, kas ļauj noteikt mājas "sāpīgākās" vietas un plānveidīgi tās novērst.

Laicīga remontdarbu veikšana

“Laicīgu remontdarbu veikšana palīdz arī izvairīties no liekiem tēriņiem nākotnē, jo viena tehniskā problēma bieži vien rada vēl citas. Piemēram, ja mājai ir caurs jumts, mitrums iekļūst mājas šuvēs, un tas var ietekmēt visas ēkas drošību. Līdz ar to svarīgi sekot līdzi mājas tehniskajam stāvoklim un savlaicīgi novērst bojājumus,” uzsver Raimonds Eizenšmits.

Lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos, mājas apsaimniekotājs vienu līdz divas reizes gadā atkarībā no mājas stāvokļa veic ēkas tehnisko vizuālo apskati. Gadījumos, kad tiek konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, apsaimniekotājs sagatavo remontdarbu izmaksu tāmi un iesniedz to dzīvokļu īpašniekiem izvērtēšanai. Tālāk tas ir dzīvokļu īpašnieku ziņā - vienoties un pieņemt lēmumus par to, vai un kādus nepieciešamos remontdarbus veikt.

Mājas pārvaldnieka uzdevums ir nodrošināt vienlaikus dzīvokļu īpašniekiem izdevīgu un kvalitatīvu remontdarbu veikšanu, piesaistot labus speciālistus ar pieredzi. Mājas pārvaldnieka pārstāvis organizē un kontrolē remontdarbu veikšanas gaitu. Svarīgi, ka tiek noslēgts būvnieka līgums ar darba garantiju. Tas palīdz izvairīties no nepatīkamām situācijām, kad nepieciešams novērst nepilnības. Pēc remontdarbu veikšanas mājas pārvaldnieks veic apsekošanu - ja konstatē, ka darbu nepieciešams uzlabot, sazinās ar būvnieku un vienojas par nepieciešamo darbu veikšanu.

Noderīga informācija:

Tipveida dzīvojamo ēku vidējais kalpošanas ilgums ir definēts Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”.
Lai palīdzētu dzīvokļu īpašniekiem sakopt savus namus, pašvaldības organizē dažādas atbalsta programmas ar iespēju māju renovācijai saņemt līdzfinansējumu. Piemēram, Rīgā katru rudeni tiek organizēts konkurss Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai. Namīpašniekiem ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas atjaunošanas darbiem 50 % apmērā. Vairāk informācijas: www.atjauno.riga.lv.
Daudzām tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām paredzētais vidējais kalpošanas ilgums balkonu un lodžiju plātnēm, lieveņiem un to norobežojošajām konstrukcijām strauji tuvojas beigām, tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2018. gada beigās veica 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu tehniskā stāvokļa izpēti. Ministrija aicina dzīvokļu īpašniekus pastiprināti pievērst uzmanību balkonu norobežojošo konstrukciju tehniskajam stāvoklim, īpaši to stiprinājumam pie ēkas konstrukcijām, jo atsevišķos gadījumos tie vairs nav droši. Vairāk ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu tehniskā stāvokļa izvērtējumu var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas Ministriju, ALTUM un Latvijas Būvinženieru savienību.

#latvijasnamsaimnieks